Liepziedu tēja

Elzai ļoti patika vasara. Jo īpaši, ja tā bija silta un saulaina - tas nozīmēja, ka var skriet basām kājām, ēst daudz zemeņu un spēlēties ar ūdeni.

Šogad Elzai šķiet, ka vasara ir steidzīga. Pirmais vasaras mēnesis jau beidzies, kā māmiņa saka - aizskrējis vēja spārniem. Bija Elzas bērnudārza izlaidums, Gusta dzimšanas dienas ballīte, Jāņi, Pēterdiena - vectēva vārdadiena, un viss - jūnijs beidzies.

Bet Elza daudz neskumst. Viņa kopā ar brāli ir laukos pie vecmāmiņas un vectētiņa. Te ir tik daudz ko darīt! Salasīt mežmalā meža zemenītes, saplūkt dilles pusdienām, laistīt savas dobītes, palīdzēt ravēt, piesiet zirņus - visus darbus nemaz nevar uzreiz atcerēties. Pirms Jāņiem Elza un Gusts kopā ar vecmāmiņu lasīja dažādus ziedus zāļu tējām - raspodiņu, sarkano āboliņu, dārzā kumelītes, tos viņi labi pazīst, bet pļavā vēl ir tik daudz ziedu! Vecmāmiņa kā enciklopēdija, katram zina nosaukumu. Elza brīnās, bet vecmāmiņa vakarā rāda Elzai lielu grāmatu un saka - Tu arī vari iemācīties!

Šodien no rīta vectēvs prasa, vai pagalmā dzirdējuši kādu troksni. Elza ar Gustu saskatās - nē, neko nav dzirdējuši! Nu, tad ejam, vectēvs vedina ārā. Saule jau augstu, putni pieklusuši un viņš saka - ieklausieties! Patiešām - dzirdama skaļa dūkoņa. Gusts ausās un prasa - vai kāds zāli pļauj? Bet vectēvs vedina viņus pie lielās liepas - tā visa ir ziedos un pilna ar dūcošām bitēm un kamenēm! Vecmāmiņa priecājas - būs gards liepziedu medus, un, ja būs čakli palīgi, būs arī tēja!

Vakarā istabā saldi smaržo liepziedi, kurus viņi abi ar Gustu salasīja, un Elza atceras, ka solīja mammai un tētim rakstīt vēstuli. Paprasījusi papīra lapu, viņa cītīgi raksta: “Mamm un tēti! Laukos ir labi. Mēs ēdam zemenes. Šodien vācām liepu ziedus tējai.”

Nogurums ver Elzai acis ciet, Gusts vēl saka, lai raksta par bitēm, bet Elza jau sapņo, ka pati kā bite lido liepziedu mākonī.

30.06.22./D.Taurīte/

foto no canva.com