Deviņgalvu pūķis
Elza un Gusts redzēja, ka pēdējās dienās māmiņa un tētis ir
satraukti. Ziņās viņi bieži dzirdēja vārdu KARŠ, un tas izklausījās biedējoši.
Mājās bija ienācis satraukums.
Kamēr tētis cepa pankūkas, māmiņa satraukti
runāja pa telefonu un, beidzoties sarunai, noslaucīja asaras. Elza bija
nobijusies: „Mamm, kas noticis?”
Māmiņa dziļi ievilka elpu, saskatījās ar tēti un
teica: „Mums laikam visiem jāaprunājas, paēdīsim un tad, labi?”
Pēc vakariņām viņi visi apsēdās lielajā dīvānā.
Mamma un tētis cieši samīļoja Elzu un Gustu. Nu Elza jutās vēl vairāk nobijusies.
„Vai ir noticis kas slikts?” Gusts gan nepacietīgi trinās, viņam gribējās
skriet spēlēties.
Mamma paskatījās uz tēti, un tētis, smagi
nopūties, teica: „Jā, Elziņ, ir gan noticis. Mūsu kaimiņu valsts vadītājs ir
uzbrucis citai valstij. Aizsūtījis tur karavīrus, tankus, šauj uz cilvēkiem,
sagrauj pilsētas.”
Gusts pajautāja: „Pa īstam?”
„Jā, Gust,” mamma teica, „pa īstam, cilvēki iet
bojā, nomirst, arī mazi bērni.”
„Bet kāpēc?” Elza jautāja. „Tas taču ir slikti!” „Ļoti
slikti, meitiņ,” mamma teica, „un ļoti skumji.”
Tētis domīgi skatījās pa logu un tad teica: „Tāpat
kā pasakās un filmās, arī dzīvē ir ļaunie, kuri grib iekarot citas zemes, visu
sagrābt sev. Kā daudzgalvu pūķis spļauj uguni un sagrauj visu. Un viņam galvas
ataug pēc nociršanas. Jābūt ļoti, ļoti drosmīgiem cīnītājiem, lai šo pūķi
uzvarētu.”
„Vai tajā zemē ir tādi cīnītāji?” Gusts jautāja.
„Jā, Gustiņ,” mamma teica, „tur ir daudz drosminieku, bet tas pūķis ir ļoti
nikns un cīnītājiem vajag ļoti daudz spēka.”
“Vai tas pūķis var arī mums uzbrukt?” „Jā,”
tētis teica, „ja cīnītāji tajā zemē netiks galā, pūķa galvas var ataugt, un tas
var doties tālāk.”
„Bet vai mēs varam palīdzēt tiem cīnītājiem?”
Elza jautāja.
“Varam,” tētis teica. „Bet kā?” Gusts jautāja.
„Mēs neesam tik stipri. Mums nav ieroču!”
„Mēs varam palīdzēt, stāstot visai pasaulei, cik tas pūķis ir
ļauns,” māmiņa teica. „Vēl mēs varam palīdzēt ar labām domām, būt draudzīgi un
laipni savā starpā un ar draugiem, nestrīdēties un nekādā gadījumā - nekauties. Visiem cilvēkiem tagad ir jābūt ļoti draudzīgiem. Visiem. ”
Un māmiņa cieši jo cieši samīļoja Elzu un Gustu.
Bet, ja pūķis mums uzbruks - tad mēs cīnīsimies?” Elza jautāja. Tētis kļuva nopietns: „Cīnīsimies gan. Sava zeme ir jāsargā.”
/D.Taurīte 2022./
foto canva.com
