Vilis Plūdonis
Pūpoliņi.
Pūpoliņi, pūpoliņi,
Pavasara paudējiņi,
Birzmalītē,
Piesaulītē,
Viz pa gabalu jau viņi.
Apkārt kaili, rudi ciņi,
Sausu niedru karodziņi;
Bet tiem pāri
Glezni, vāri
Margo viņi - pūpoliņi.
Kas tos daiļi darināja?
Kas tos kokos karināja-
Baltbalotus,
Mīkstmaigotus,
Kad vēl sniegam gravā māja?
Dienvidū, kad lauskis snauda,
Saules meitas vērpa , auda
Klusi viņus,
pūpoliņus
Un tos zaru zaros sprauda.
Pūpoliņi, pūpoliņi,
Ai, cik mīksti, maigi viņi!
Gaisa fejas
Glauž tur sejas -
Tie ir viņu spilventiņi!
Rūdolfs Blaumanis
Mazās Martas dziesma
Māmiņ, mīļo māmiķīti,
Nāc un paskaties tu ar:
Dārzā pirmo vijolīti
Izplaukušu redzēt var.
Pašā vidū tai no zelta
Tāda maza, maza sirds,
Un no rīta rasas smelta
Virsū skaista zīle mirdz.
Kam to vijolīti plūksim,
Kam to spraudīsim pie krūts?
Jeb vai biti ciemā lūgsim,
Lai tā jaunu medu sūc.
Rūdolfs Blaumanis
Pienenītes.
Pienenītes, pienenītes
Sēd uz zaļas pakalnītes;
Iet garām mīļā saule,
Dod visām labu rītu.
Pienenītes, pienenītes,
Mums tā skaisti radoties;
Visa esmu tīra zelta,
Jums zeltīti lindraciņi.
Ojārs Vācietis
Vizbulēns.
Kur mežam ziemas miegs
nav lāgā izgulēts,
ir šorīt piedzimis
mazs, priecīgs vizbulēns.
Viņš runāt nemāk vēl, vien acis
mirkšķina,
ar sīkām saknelēm
pa smiltīm šņirkšķina.
Neko tam neprasi,
neko tam nesaki,
jo viņš mūs pirmais redz,
mēs - viņa vecāki.
Pa upi peld projām ziema,
Nāk pavasaris kā draugs.
No melnas zemes augs puķes,
Prieks acīs cilvēkiem plaukst.
Zils krokus mūs uzrunā klusu :
“Ko bērniņi, brīnāties jūs?
Bez debesīm un bez saules
Nebūtu mūs.”
/A.Auziņš/
Pavasari, pavasari,
Tu jau visu , visu vari.
Atnes vizbulīšu klēpi,
Ko zem sniegiem gravā slēpi.
Dāvā kokiem zaļas lapas,
Atver bērzu sulām tapas.
Es ar blakusmājas Juri
Likšu bērzā strazdu būri.
Atsūti jau tagad maiju,
Tad ar savu lelli Paiju
Varēšu uz skolu doties,
Ābecītē paskoloties.
Vēl, ja nebūtu par grūtu,
Mazu brālīti man sūti.
Pavasari, pavasari,
Tu jau visu, visu vari!
Brien briedis pāri jūrai,
Peld pļavā siļķu bars,
dzied bērza zarā kurmis
tik spožs kā saules stars.
Dzied bērza zarā kurmis
tik līksmi, cik vien var.
Es arī dziedu līdzi:
Klāt atkal pavasars!!!
Skudriņ, skudriņ, kur tā skrien ?
Apstājies, re slieka lien,
Aprunāties varētu,
Ja vien Tu tā neskrietu!
Nav man laika runāties,
Siltā saulē sauļoties,
Meža malā gaida darbs,
Jāceļ jauns ir skudrām nams!
Klau, līksmodams, smiedams
iet pavasarlietutiņš,
Kā nerātnis puisēniņš
Dzen jokus viņš.
Lēkādams, diedams
Pa kūlu tas čabina,
Pa jumtu grabina,
Visvisu, kurp iedams,
Laukā labina.
Pie zemes durtiņām
Pieklauvē klusi:
“Ko, zālīt, vēl dusi?
Jau ziema ir pagājusi –
Nāc laukā! nāc laukā!...”
Tad pumpuram maigam,
Kas pretim tam slejas,
Tas nomet uz sejas
Pa pilienam svaigam
Un smejas un smejas:
“Nāc laukā! nāc laukā!
Gaidīja, gaidīja, beidzot klāt arī,
Kas atveda viņu - to pavasari?
Kas sauca viņu un aicināja,
Ceļu rādīja, pretī gāja?
Nevar sacīt - vien lielie un stiprie,
Arī maziņie - sīkie un ņiprie:
Zīlīte, zvirbulis, paceplītis,
Strazdiņš un cielava, cīrulītis!
(H. Dorbe)
Mazu, sīku putnu
Pilni jasmīnzari,
Mazi, sīki putni
Gaida pavasari.
- Nāc, pavasari,
Esi ātrāk klāt,
Vai dzirdi, kā mēs protam
Uzdziedāt!
Un sniegputenis
Lēnām projām iet,
Un sniegputenī
Viss jasmīns dzied.
(V. Ļūdēns. Dziedošais jasmīns)
Svir-svirr -
aizšvirkst gar torņiem svīres.
Čir-čir-čir -
sabirst ceriņos zvirbuļi.
Tip-tip-tip-tip -
Atlido smalciņš lietus.
(J. Baltvilks. Lidoņi)
Sniegpulkstenīte
Zaļš asniņš zem sniega pamodies,
Pretī spožajai saulei pastiepies,
Balts trausls ziediņš atvēries -
Vai dzirdi cik dzidri tas zvana?
/D.Taurīte/
Mārīte mazā, jaukā,
Plaukstā lūdzu, nolaidies.
Punktiņus saskaitīt gribu,
Pirms tālāk Tu aizlaidies.
Viens divi - jau kājiņas trin,
Četri pieci - spārniņus plet,
Šeši septiņi - gaisā pacelies.
Attā!
Gan atkal drīz tiksimies!
/D.Taurīte/
