Rakstītie vai drukātie burti.
“…nebūtu ieteicams piedāvāt darba lapas, kurās bērni trenejas iespiestos burtus vilkt rindās un līnijās. Pirmsskolā skolotāju uzdevums nav iemācīt rakstīt iespiestos burtus, bet gan palīdzēt bērnam tos izmantot, lai pierakstītu pēc parauga vai patstavīgi izdomātu vārdu, teikumu vai tekstu.Pacelieties līdz bērna līmenim
Bērns mācās rotaļās
Praktiski darbojoties, paveiktais labāk paliek atmiņā! 
Nevajag desmitiem darba lapu, tikai nedaudz izdomas. Trūkst ideju? Pinterests, tepat Fb - ļoti daudz ideju, kā praktiski darboties. Dalos te, stāstu seminārā Ideju lauks.
Arī katras mācību jomas aprakstā ir desmitiem ideju : Rakstītprasme pirmsskolā
“Bērna rakstītprasme sāk attīstīties jau agrā bērnībā, vēl pirms bērns ņem rokā rakstāmpiederumus. Bērns ar dažāduvingrinājumu palīdzību attīsta roku rakstīšanai: attīsta rokas-acs koordināciju, piemēram, satver un ieliek puzles gabaliņu tam apredzētajā vietā, giež ar šķērēm; tver, tausta sīkus priekšmetus ar diviem pirkstiem pincetes satvērienā vai trīs “rakstīšanas” pirkstiem; veic vingrinājumus, kuros darbība norit no kreisās uz labo pusi, piemēram, kārto rindā rotaļu automašīnas vai citus priekšmetus; veic darbības ar apļveida kustībām, lai atbrīvotu
Mācot rakstīt burtu elementus un burtus ir ļoti svarīgi demonstrēt kā tas veicams! Metodiskajā materiālā par rakstītprasmi : Zvaigzne ABC var iegādāties lielisku materiālu : Disciplinēšana. Noteikumi.
Bērnam labvēlīgs telpas iekārtojums
Pavērojiet telpu no bērnu acu augstuma, ko viņi redz, padomājiet, cik vērtīgi ir uzraksti, plakāti, dažādi uzskates materiāli u. tml., jūsu acu augstumā;Pievērsiet uzmanību, lai uzrakstos ar rakstītajiem burtiem būtu pareizi burtu savienojumi vārdos. Lai sekmīgi veidotos saikne skaņa/burts - attēlos jābūt labi atpazīstamām lietām. Rakstītajiem burtiem un cipariem, uzskates materiālos, jāatbilst VISC noteiktajiem, jo tas atvieglos to rakstības apguvi vēlāk. Manuprāt, labāk mazāk nekā par daudz. Visu laika gaitā var papildināt, iesaistot bērnus. Tas veidos pozitīvu attieksmi, kā arī radīs lielāku interesi, vēlmi apgūt.
Stāstītprasme
lasu īsu tekstu un aicinu atstāstīt;lūdzu izdomāt stāsta turpinājumu; uzdodu atvērtos jautājumus par brīvdienās piedzīvoto, par mājdzīvniekiem, par draugiem, tuvojošos dzimšanas dienu u.t.t. ; vienmēr aicinu pastāstīt par to, ko ir uzzīmējis vai zīmēs; izmantoju dažādus sižetiskos attēlus stāstījuma veidošanai;izmantoju attēlus vārdu krājuma papildināšanai un teikumu veidošanai. 
Lasīt spēlējoties
Emocijas
Es atbildēju - protams, ka var! Un arī es varu baidīties un joprojām reizēm baidos.
No augstuma, no dziļa ūdens (jo nemāku peldēt), no kara, no gaidāmās operācijas. Un noteikti vēl no daudz kā., ko šobrīd nevaru iedomāties.
Emociju apzināšanās un izprašana ir ļoti svarīga. Kur nu vēl bērna vecumā, kad tās viņā mutuļo un strauji mainās. Runājiet par to, mācieties kopīgi tās saprast.
Emociju kartītessarunām ar bērniem par dažādām emocijām, to izpausmēm, pieņemšanu un rīcību dažādos brīžos.
Mana pirmā intervija
Valodas pirmie solīši
Arvien biežāk dzirdamas bažas par to, ka kupla, bagāta, pareiza latviešu valoda ne pārāk tālā nākotnē varētu kļūt par milzīgu retumu. Šoreiz sarunājos ar DACI TAURĪTI – vienu no cilvēkiem, kas stāv burtiski pie pašiem pamatiem, lai skaista valoda attīstītos.
LINDA KUSIŅA-ŠULCE
Dace nav valodniece, bet gan četru bērnu mamma un pieredzējusi bērnudārza audzinātāja nu jau vairāk nekā 15 gadu garumā. Tagad – arī sirsnīgās un asprātīgās grāmatas “Burtu balle” autore. Kā pati saka, dzejolīšus par mēnesi un zvaigznēm kā zelta pogām pie debess mēteļa sākusi rakstīt jau bērnībā, jo arī vecāki bijuši radoši. Dace atceras: mamma dzejojusi, arī tētim bijusi īpaša kladīte, kurā pierakstīt dzejoļus. Pati vienmēr lasījusi grāmatas, arī kopā ar visiem četriem bērniem, mājas bibliotēkā krājušies dzejnieku kopotie raksti, tomēr nebūt neuzskata, ka grāmatu lasīšana ir vienīgais valodas attīstīšanas veids, īpaši agrīnajā bērnībā.
Vai pastāstīsiet, kā kļuvāt par audzinātāju bērnudārzā?
D. Taurīte: Vienmēr gribēju būt skolotāja, jau pirmajā klasē stāstīju, ka kļūšu par skolotāju. Taču arī māsa gribēja būt skolotāja, un mamma teica – kur nu jūs abas divas... Pēc astotās klases ar lielu misijas apziņu aizgāju mācīties par bērnu medmāsu, jo ļoti gribējās glābt visus slimos bērnus, tomēr tas īsti nebija man. Tad sāku auklēt bērnus, kad mazākajam no maniem bērniem bija divi gadi, atvēru (privāto bērnudārzu) mājdārziņu. Kādu laiku pastrādāju par medmāsu bērnudārzā, bet tas vairāk bija darbs ar papīriem, un es sapratu – man vajag tādu darbu, kur ikdienā varu skatīties bērniem acīs, darboties ar viņiem, darbu, kurā ir tiešs kontakts ar bērniem. Tikai tad aizgāju mācīties un ieguvu oficiālu audzinātājas izglītību.
Izmantojāt dzejoļus kā mācību paņēmienu, un tad arī pati tos sākāt rakstīt?
Drīzāk sapratu, ka man patīk dažādot mācību procesu, katrai tēmai piemeklējot dzejoļus, skandēt tos kopā ar bērniem, lai viņi iemācās tos ritmiski runāt, bet ātri sapratu, ka tādu vienkāršu, ritmisku dzejolīšu nemaz nav tik daudz. Man to aptrūkās, bet bērniem ļoti patika. Bet tieši alfabēta pantiņi radās iedvesmojoties no (To labi varēja redzēt izlaidumā, kad bērni dziedāja )Renāra Kaupera dziesmas "Alfabēts", kura bērniem ļoti patika. Turklāt manā grupiņā nonāca meitenīte no audžuģimenes, viņas dzimtā valoda bija krievu. Viņa uzsūca vārdiņus kā mazs sūklītis, tādēļ man katram burtam apauga apkārt arvien vairāk un vairāk vārdiņu, jo vajadzēja parādīt Aleksandrai, ka, piemēram, “ā” – tas nav tikai āzis vai ābols.
Mani īpaši sajūsmināja jūsu grāmata tādēļ, ka jau kopš meitas četru vai pat triju gadu vecuma esam tieši tādu spēli ar viņu spēlējušas – viena otrai uzdodam burtus, un ar tiem jāsagudro vārdi, bet vēlāk – jau veseli teikumi ar konkrētiem vārdu salikumiem...
Kad bērnudārzā mācu jaunu skaņu, jaunu burtu, es mudinu vārdus ar tiem domāt visas dienas garumā, lai meklē, domā un saka man vārdus ar to burtu. Pie pusdienu galda, ārā pastaigā ejot, visur. Viens puisītis bija tik aktīvs, ka arī pārējie bērni pievienojās, beigās man bija visai grupiņai jāuztaisa diplomi par cītīgu darbu. Ļoti atbalstu to, ka šādi spēlējas gan bērni paši, gan kopā ar vecākiem, jo tas attīsta, rosina domāšanu. Ja smadzenes nekustini, tās ierūsē un neattīstās. Ārkārtīgi izteikti jūtams, kuriem bērniem mājās nav nekādu sarunu, ne grāmatu, tikai telefona spēlītes – viņiem ir daudz mazāks vārdu krājums, bieži viņi pat nevar pastāstīt par to, ko darījuši brīvdienās, visu laiku jāuzdod papildjautājumi, jāuzvedina, viņiem nav prasmes ne runāt, ne stāstīt, ne izteikties. Tā ir diezgan bēdīga tendence, kuru es tiešām vēroju ar nopietnu satraukumu.
Un arī lasīšana iet mazumā?
Gandrīz jau nedrīkst tā teikt, tā sakot, kurpnieks staigā basām kājām, bet to varu redzēt arī pie saviem bērniem. Lielie dēli abi ir lieli grāmatu lasītāji, lai gan tagad vairāk tagad lasa svešvalodās, ne latviešu tulkojumus, arī meita lasa. Bet jaunākā dēla dzīvē grāmatām ir krietni mazāka loma, kaut gan tieši tāpat kā ar vecākajiem esmu ar viņu kopā lasījusi gan “Pepiju Garzeķi”, gan “Alfonu Trīcvaidziņu”. Taču “Burtu balles” stāsts ir par to, ka man gribējās, lai bērniem ir jautri, lai viņiem patiktu lasīt grāmatas, lai tā nebūtu obligātā literatūra, kura nekad nevienam nav patikusi, mani ieskaitot. Daļa pantiņu radās, kad vēl strādāju iepriekšējā bērnudārzā. Aicināju, lai bērni domā dažādus teikumus, kur vārdi sākas ar vienu un to pašu burtu, un tur grupā bija meitenīte, kura kopā ar vecākiem bija braukusi slēpot uz kalniem, tādēļ zināja, kas ir Alpi, tas iedvesmoja burtiņa “a” dzejolīti. Šis un tas grāmatiņā ir no sadarbības ar bērniem, tikai pēc tam, protams, vēl ticis rūpīgi slīpēts, tāpat daudzi dzejoļi pierakstīti klāt.
Esat audzinātāja jau gana ilgi, lai varētu salīdzināt situāciju bērnu valodas jomā pirms, teiksim, desmit piecpadsmit gadiem un tagad. Kāda tā ir?
Es teiktu, ka situācija ir kļuvusi sliktāka, un arī mani kolēģi saka to pašu. Pirmkārt, pat no logopēdiskā viedokļa – redzams, ka arvien lielākam skaitam bērnu ir grūtības ar skaņu izrunu, uztveri, un esmu ļoti pārliecināta, ka to diemžēl ietekmē digitālā pasaule. Smadzenes attīstās, darbojoties ar visiem desmit pirkstiem – šķirojot pupas un zirņus, verot pērlītes, darbojoties ar Lego klučiem. Ja bērns tikai darbojas telefonā vai planšetē ar spēlītēm, aktīvi ir tikai divi pirksti. Turklāt arvien biežāk bērniem ir nabadzīga iztēle, viņi burtiski neatpazīst lietas un priekšmetus attēlos. Bērns dzīvo privātmājā ar gludi nopļautu mauriņu, un vārds “celms” viņam ir vienkārši tukša skaņa. Līdz ar to valoda kļūst pliekana un grūti atrast vārdus, lai izteiktos.
Arī nevērība pret valodu, pret gramatiku, pret pareizrakstību ir briesmīga, turklāt ne jau tikai mazajiem. Pavisam nesen biju šokēta – divas jaunas topošās skolotājas man atsūtīja anketu. Vienmēr cenšos atbalstīt studentus un aizpildīt studiju anketas, bet arvien biežāk ir gadījumi, kad īsti nesaproti, ko jaunais cilvēks grib pajautāt, vai viņi maz paši saprot, ko vēlas noskaidrot. Tādas pērles kā, piemēram, "novērtēt desmit baļļu sistēmā" un līdzīgi.
Tātad vecāki ar bērniem par maz kopā darbojas?
Jā. Esmu vienmēr teikusi vecākiem – nu runājiet ar bērniem, nav jau obligāti jālasa grāmatas, ja tiešām negribas! Ir arī pieaugušie, kuriem nemaz tik ļoti nepatīk lasīt. Tad vismaz darbojieties kopā ar bērniem, stāstiet, ko jūs katru brīdi darāt, kaut vai virtuvē, vakariņas gatavojot, sakiet: tagad es griežu maizi, lieku uz galda šķīvjus, mazgāju katlu un kausiņu. Negribat vai nevarat atļauties pirkt grāmatas un aktivitāšu burtnīcas? Lasiet uzrakstus uz piena pakām, cukura paciņām, uz maizes, ejot pastaigā, lasiet veikalu un kafejnīcu nosaukumus. Bērns negrib lasīt grāmatas? Nu labi, lai nelasa, izdomājiet, ko ēdamu kopā pagatavot, un lai bērns izlasa recepti, lai saprastu kaut vai kā cept pankūkas. Bērns veikalā grib konfektes? Labi, lai izlasa vismaz, kā to konfekti sauc, tad arī varēs to apēst! Bet atbildes bieži ir – mums jau nav laika, kad lai mēs to darām...
Un tad situāciju nākas glābt audzinātājām. Bet ko tad audzinātāja viena var izdarīt?
Daudzi bērni atnāk uz bērnudārzu atnāk septiņos no rīta un aiziet pusseptiņos vakarā, tad jau mēs visas dienas garumā mēģinām arī visas zināšanas, ko varam, viņos likt iekšā. Vēlāk ir lieli prieki, kad, satiekot uz ielas pirmklasniekus, savus bijušos audzēkņus, viņi stāsta, vai arī skolotāji atzīst, ka bērni labi sagatavoti, lasa tekstus un izprot. Daudzi nesaprot, ka nemaz nav tik svarīgs lasīšanas ātrums – protams, tas ir patīkami, es pati dārziņa laikā biju ļoti lepna, kad mani lielīja par ātru lasīšanu. Tomēr daudz svarīgāk ir saprast, ko tieši esi izlasījis. Arī ar teksta izpratni ļoti daudziem bērniem ir grūti. Tādēļ es veidoju dažādus materiālus, kartītes ar darbībām, bērniem jāizlasa un jāsaprot, kura tad ir tā Anna, kas fotografē taureņus.
Vecāki vienmēr priecājas par “bērnu valodiņu” un īpašajiem vārdiņiem, pat pieraksta tos. Vai arī bērnudārza audzinātājām mēdz būt šādi pieraksti par saviem audzēkņiem?
Man ir blociņš saviem četriem ar "bērnu valodiņu", bet bērnudārzā pēdējos gados pamatā strādāju ar lielākiem bērniem – no četru gadu vecuma līdz izlaidumam, tur jau vairs nav tik daudz neparasto, īpašo vārdiņu. Lai gan reizēm esmu jautājusi vecākiem, kad bērns vairākas dienas atkārto vienu vārdu, un mēs nekādi nevaram saprast, atšifrēt, ko viņš ar to apzīmē.
Vai pati jau esat “Burtu balli”aprobējusi darbā?
Šogad esmu ilgstošā slimības atvaļinājumā, taču vairākas kolēģes man sūtījušas ziņas, ka ir grāmatu nopirkušas un jau lieto, un arī draudzenes saka – lasa to kopā ar saviem bērniem. Liels prieks, ka grāmatu lieto un tā noder.
Lasītprasme. Skaņa - burts.
Pēc tam, kad ir iepazītas skaņas apkārtējā pasaulē, pievēršam bērnu uzmanību, ka arī mūsu vārdu veido skaņas. Mammas vārds, tēva vārds, kaķa un suņa vārds - visi, visi vārdi pasaulē veidojas no skaņām.
Skaņas ir garas, īsas, citas mīkstas, citas šņāc. Runājot ar bērniem, ļoti precīzi izrunājam visas skaņas, demonstrējot kā tās veidojas - ūjinām kā pūces, šņācam kā čūskas, zummējam kā bites un sīcam kā odiņi. Veidojam lietutiņa skaņas ar lūpām, klakšķinām ar mēlīti.
Arī dažādu skaitāmpantiņu un pirkstiņrotaļu spēlēšana attīsta bērna artikulācijas aparātu, sagatavo to dažādu skaņu izrunai.
Pasaka par mēlīti
.
Pirms mācīt burtus, lasām īsus dzejolīšus, stāstiņus un cenšamies saklausīt tajos noteiktu skaņu.
Nākošais uzdevums - izdomāt vārdu ar noteiktu skaņu, (apgūstot katru jaunu skaņu, ''lādējam kuģus'' visas dienas garumā, nosaucot pēc iespējas vairāk vārdus ar apgūstamo skaņu). Vēl viena rotaļa - atrast apkārtējā vidē priekšmetus, un ne tikai, kuru nosaukums sākas ar konkrēto skaņu. To var darīt ejot pastaigā, brauct ar auto, darbojoties virtuvē. Mudināt vērot, domāt, ieklausīties. Pēc tam jau mācāmies noteikt kurā vietā vārdā atrodas skaņa (sākumā, vidū, beigās).
Kad ar skaņām esam iepazinušies, mācāmies, ka tās var pierakstīt.
Tāpat kā, pirms mēs mācamies diferencēt skaņas, ir jāuzdod svarīgi jautājumi. Vispirms, jānoskaidro, kāpēc tas vajadzīgs? Ko mēs varēsim darīt, kad mācēsim skaņas pierakstīt? Vai tas ir svarīgi? Bērniem patīk darīt nozīmīgas lietas - viena no tām - mācēt uzrakstīt savu vārdu.
Vispirms sākam noteikt sava vārda pirmo skaņu - būs interesanti - PII grupiņā bērnu vārdiem, būs daudz dažādu skaņu, varam saskaitīt, cik skaņas atkārtojas, cik ir pa vienai. Tas noteikti raisīs interesi izpētīt, ka vārdi var nebūt vienādi, lai arī sākas ar vienādām skaņām.
Savā praksē, pirms visu burtu mācīšanas, katram bērnam devu izkrāsot viņa vārda pirmo burtiņu. Tomēr jāatceras, ka Ievai, piemēram, vārds sākas ar divskani'' Ie.
Tas rosina pozitīvas emocijas, pašapziņu, skaisti izkrāsots vārda pirmais burts, turpmāk kalpoja kā vāks visu burtu grāmatai, kura veidojās visa mācību gada garumā.
Autors D.Taurīte
Foto no D.Taurītes personīgā arhīva
Izmantotie materiāli :http://jpskvaldeka.lv/wp-content/uploads/2019/04/Met.mat_.Artik_.apar_.pdf
Lasītprasme. Skaņas
Lasītprasmes pamatā ir bērna runas attīstīšana, skaņu saklausīšana, fonemātiskās dzirdes attīstīšana, bet pats galvenais –jārada bērnā interese par lasīšanu un grāmatu. Lai lasītprasmes pilnveide noritētu veiksmīgi, jāņem vērā vecumposma attīstības likumsakarības.
Ļoti svarīgi lasīt bērniem priekšā, pārrunāt izlasīto, radušos iespaidus, arī kopīgi aplūkot attēlus, pārrunāt tajos redzamo.
Ne mazāk svarīgi ir attīstīt tausti – piedāvājot bērniem rotaļāties ar dažādu faktūru materiāliem, plēst papīru, šķirot dažādu krāsu pupiņas, pogāt pogas, vērt krellītes, tīt kamoliņus, griezt ar šķērēm, virpināt plaukstās kastaņus u.c. - daudz dažādas darbības mazo pirkstiņu darbināšanai - jo vairāk to darīsiet, jo raitāka būs valodiņa.
Sarunāties ar bērnu, jau no mazotnes, kad šķiet, ko nu viņš saprot. Saprot gan - intonācijas, dzird balsi, reaģē. Vajag komentēt savas darbības, nosaukt priekšmetus precīzi, nerunāt '' bērnu valodā''.
Ļaut bērniem runāt, izteikties - uzklausīt viņus.
Lasīšanas sākums ir skaņu pasaules uztvere.
Ar ko sākt? Ieklausīties apkārtējā pasaulē pastaigu laikā, sadzirdēt putnu dziesmas, automašīnu skaņas, koka lapu čabēšanu vējā, oda sīkšanu, durvju čīkstēšanu un daudz citas, dažādas skaņas.Saprast, ka katru skaņu varam atdarināt (vismaz censties).
Pirms konkrētu burtu apguves - klausīties un noteikt, cik skaņas ir vārdā. Iesākumā skaitām skaņas īsos vārdos , skaņu skaita apzīmēšanai varam izmantot dažādus priekšmetus - zīles, kastaņus, pogas, čiekurus, pupas, klucīšus u.t.t. Varam izmantot priekšmetus, nevis attēlu kartītes - bumba, krūze, jaka, kluči, čības u.c. - nav nekā nepieejama ikdienā. Paralēli lasītprasmei tiks attīstīta arī prasme skaitīt.
Jo interesantāk būs, ja spēlēsim to kā spēli, bērns skaita skaņas mūsu dotajā vārdā, pēc tam mēs - viņa dotajā vārdā.
Tā ir ļoti svarīga spēja - klausīties, palīdzēsim to attīstīt! Gan klausoties paši, gan mudinot bērnu klausīties. Pat klusumā var sadzirdēt skaņas - izmēģiniet to kopā ar bērniem, pēc tam pārrunājiet, ko katrs dzirdējāt.
Autors D.Taurīte
foto no D.Taurītes personīgā arhīva.
Izmantotie avoti : Kaņepēja, R., Lieģeniece, D., Mangule, I., Ukstiņa, R., Dzintere, D., Miķelsone, I. (2012).
Ceļā uz skolu. Rīga: Zvaigzne ABC.
Dzejoļi ikdienā
- meklēju katrai tēmai atbilstošu dzejolīti, ja neatrodu - saceru pati. Kopā ar bērniem pārrunājām, par ko ir dzejolis, vai ir saprotami visi vārdi un mācāmies to izteiksmīgi deklamēt. Garākus un īsākus dzejolīšus skaitījām aizpildot dažādas pauzes, ikdienas ritmā neiztrūkstoši ir rīta dzejolīši un “roku mazgāšanas” dzejolītis. Ik pa brīdim kāds dzejolītis top par visas grupas favorītu un mēs rīkojām priekšnesumus, atbalstot un priecājoties par katra veikumu. Dzejoļi
Šodien gribu uzdot jums vienu jautājumu, pareizāk sakot, veikt mazu aptauju. Iespējams, manas lapas lasītāji, ir pamanījuši, ka es rakstu dzejoļus bērniem - esmu ar tiem dalījusies un saņēmusi daudz atzinīgus novērtējumus, labus vārdus, video ar bērniem, kuri skaita manus dzejoļus. Tas iepriecina un iedvesmo jauniem darbiem. Viena mana grāmatiņa ir ceļa sākumā pie lasītājiem, bet es jau domāju par vēl vienu. Pirms tam gan, gribu šo to pajautāt jums, mani atbalstītāji - izvēlieties apgalvojumu, un atbildiet lūdzu, komentāros.
Aptauja
- Es pirktu dzejoļu grāmtiņu - ar jau publicētajiem, kā arī ar jauniem dzejoļiem.
- Man pietiek ar mājas lapā publicētajiem.
Burtu pasaule
Man patīk skaņu un burtu pasaule, man patīk lasīt un rakstīt un man ļoti patīk palīdzēt šo pasauli atklāt citiem.
Tas ir burvīgs brīdis, kad bērns pirmo reizi saprot paša izlasīto. Lepnums, sajūsma un vēlme vērt plašāk burtu pasaules durvis. Lasīt un rakstīt pašam. Saprast vārda vērtību. Saprast, ka pats vari veidot savu stāstu.
Un es klusām stāvu līdzās, palīdzu, atbalstu un uzmundrinu. Un priecājos par katru jaunu šīs burvīgās pasaules apguvēju.
Tāpēc, izmantojot laiku, kas man šobrīd ir dots, veidoju materiālikurus esmu pārbaudījusi savā praksē. Ienāc, paskaties - var noderēt.
Kā sauc, tā atsaucas
Mīļie vecāki!
• Sakiet “labrīt” no rīta savu bērnu skolotājām un arī bērni iemācīsies bez mudināšanas sasveicināties.
• Neskopojaties ar labajiem vārdiem, sakiet tos gan bērniem, gan skolotājām - labais vairo labo. Tieši tik vienkārši - smaids raisa smaidu un labie vārdi spārno nākamajiem labajiem darbiem.
• Katrs bērna zīmējums, ko viņš vēlas nest mājās ir viņam svarīgs. Apskatiet tos, pajautājiet, kas tur attēlots un uzzināsiet daudz interesanta.
- Runājiet aci pret aci, ar svarīgu cilvēku jūsu un bērna ikdienā, nevis aiz muguras, čatos un interneta vietnēs!
Foto no Shutterstock.com