Pavasara puķes

Elza, atbraukusi brīvdienās uz laukiem, staigā ar vecmāmiņu pa dārzu un vēro, kas tur jau aug.
Vecmāmiņa stāsta - pirmie siltajos saules staros sildījās sniegpulkstenīšu zinātkārie deguntiņi. Tie lūkojās - kā tur ir? Vai sniegs jau kūst? Kaut gan, mēs nebaidāmies, plauksim arī tad, ja sniegs vēl būs! Tāpēc jau esam sniegpulkstenītes.
Re, zem ābelītes, blakus kuplajam sniegpulkstenīšu ceram, sāk rosīties zilsniedzītes - arī tās skandina - pavasaris, pavasaris klāt!
Nu jau saules stari ir sasildījuši zemi, un to padzirdījis pavasara lietus, tāpēc steidzas spraukties ārā zāles asni, gārsas lapiņas, dažādas pavasara puķes.
Mežā aug zaķkāposti, bet mežmalā sauļojas vizbulītes zilās kleitiņās.
Piemājas dobē zili, balti un dzelteni krokusiņi gaida atlidojam ciemos kamenes un tauriņus. Tulpju lapas vēl auklē ziedus, tie nav manāmi, bet hiacintes gan - arī zinātkāri lien ārā no zemes - vai ir silts? Drīz ziedēsim!
Prīmulas, muskares, īrisi un vēl citi ziedi steidz stiepties garumā. Visi grib ziedēt.

Vai tu tās visas puķes dobēs iesēji? - Elza jautā. Nē, šīs aug no sīpoliņiem, vecmāmiņa stāsta. Puķu sīpoliņiem, viņa piemetina, redzot izbrīnu Elzas acīs. Tos iestāda zemē, parasti rudenī. Pārziemojuši, tie pavasarī mostas un briedina ziedus.
Tas Elzai ir jaunums, puķu sīpoli. Būs atkal ko pētīt.

Savā dobē viņa arī grib audzēt puķes. Kopā ar skolotāju viņa jau ir iesējusi samtenes. Vēl viņa grib kliņģerītes un kreses - tās visas ir koši oranžas, Elzas mīļākajā krāsā.
Tām gan jāpagaida vēl siltāks laiks, vecmāmiņa stāsta. Tās puķes no sala baidās. Katram ziediņam savs ziedēšanas laiks.
/D. Taurīte 30.03.24./
Foto no personīgā dārza.