Lasītāju pulciņš ''Ābols''

Elza gaida, kad mammai būs atvaļinājums. Skaita dienas kalendārā, jo grib ātrāk tikt uz laukiem. - Nu jau drīz, - mamma saka. - Pēc trim dienām. 

 Citu gadu, vasarai sākoties, mamma ar tēti Elzu un Gustu aizveda uz laukiem un paši devās atpakaļ uz Rīgu, strādāt. Šogad ir savādāk - vecmāmiņa vairs nav tik stipra, mamma saka, tāpēc brauks visi kopā un palīdzēs viņai. Pavasarī viņi brauca katrās brīvdienās - palīdzēja sēt zirņus, stādīt sīpolus un kartupeļus, ravēt puķu dobes. Vecmāmiņai sāp mugura, mamma saka, viņa nevar vairs tik daudz staigāt.

 Tā ir, tagad vecmāmiņa vairāk sēž jaunajā krēslā, kur var ērti muguru atspiest un pukojas, ka neko nevar darīt. Vectēvs smaidot saka - tagad tik daudz čaklu roku un kāju, ka tu mierīgi vari atpūsties. Bet viņai tā ir grūti - neko nedarīt. Viņai gribas rosīties, aprunāties ar puķēm dobē, ar tomātu un gurķu stādiem siltumnīcā. Pelēcītis gan priecājas par jauno krēslu: kad vecmāmiņa tur sēž, ieritinās viņai klēpī.

 Kādu dienu mamma saka, ka ir izdomājusi vecmāmiņai darbu. Elza ar Gustu un vectēvs saausās - kas tas nu būs, ko vecmāmiņa darīs? 

 Vecmāmiņa būs grāmatu pavēlniece! Visi pārsteigti skatās uz mammu, arī vecmāmiņa - kas tas par darbu? Nu, redzi, - mamma stāsta: - tu mums esi visgudrākā, tāpēc palīdzēsi Elzai un Gustam ar lasīšanu, kamēr es būšu dārza darbos. Lai pa vasaru burti neaizmirstas, jāturpina lasīt, vai ne? 

 Elza grib teikt, ka viņai nekas nevar aizmirsties, viņa visu labi māk. Bet vecmāmiņa paspēj pirmā - o, tas būtu labs darbs! Mums būs lasītāju pulciņš - mēs viens otram lasīsim priekšā!

 Vectēv - vai uzliksi saulessargu dārzā, lai varam tur ērti ierīkoties? Elza jau gatava skriet pēc grāmatas un spilveniem, uz kuriem sēdēt, tik ļoti viņai iepatikusies šī mammas doma. Viņa jau gudro, ka vajadzēs vēl arī piknika grozu, un pulciņam nosaukumu.

 Gusts gan klusi ieminas, ka viņš vēl nemāk lasīt, kaut burtus visus zina. Tad jau tu, puis, esi uz pareizā ceļa, - vectēvs smaida - klubiņā tevi uzņems! 

 No rītiem Elza ar Gustu palīdz mammai salaistīt dobes, bet tad dodas uz ābeļdārzu. Reizēm vecmāmiņa lasa viņiem priekšā, reizēm Elza. Dažus īsus vārdus arī Gusts var izlasīt savā jaunajā grāmatā. Reizēm arī mamma un vectēvs viņiem pievienojas, bet tētim uz Rīgu Elza sūta vēstuli: “Mums ir grāmatu pulciņš “Ābols”. Ja gribi ar mums kopā lasīt, gaidām Tevi ar jaunām grāmatām”.