Elza un ķirbis

Miglainā septembra sestdienas rītā Elza ar Gustu un vecākiem brauc uz laukiem. Kaut tik lietus nebūtu, mamma saka. Jā, tētis piebilst - tur daudz darbi darāmi. Kartupeļi jārok, bietes un burkāni jānovāc. Cidonijas jānolasa un lielais ķirbis jāripina uz mājām.
Iebraucot pagalmā, viņus sagaida vectēvs ar lāpstu rokās. Elza ar Gustu skrien pie viņa, bet vectēvs piemiedz ar aci un saka, nu ko, rakari - aši pārģērbties un pie darba!
Viņiem nav divreiz jāsaka - ātri vien ir gatavi. Nu tikai Gustam jāsameklē sava ķerra, Elzai - grozs, un viņi var doties palīgā. Arī mamma ar tēti dodas uz dārzu.
Vectēvs sadala darbus - Elza lai lasa grozā cidonijas. Gustam jāpalīdz mammai - jāved kartupeļi uz lielo kaudzi, lai tie saulē apžūst.
Tētim savs uzdevums - izdomāt, kā lielo ķirbi iecelt ķerrā un atvest mājās. Tas šogad brangi izaudzis.
Pamalē pulcējas daži pelēki mākoņi, tāpēc visi žigli steidzas pie darba. Jāpaspēj, pirms lietus uznāk.
Visi čakli strādā, Gusts ik pa brīdim uzdzied "Kartupeli, kartupeli, kur ir tavi brāļi?” un laiks ātri rīt uz priekšu. Tētis ķirbi ir ievēlis ķerrā un sauc Elzu palīgā vest to uz māju. Elza skrien līdzi, pietur dārza vārtus un domā, kur gan tādu milzeni liks? Kariete gluži nesanāk, bet runcim māja gan varētu būt labu labā.
Pie mājas viņus jau gaida vecmāmiņa.
Lai ķirbis vēl pasauļojas, viņa saka. Bet tu, Elziņ, skrien un pasauc visus pusdienās - laiks atpūsties.
Pēc pusdienām, nedaudz atpūtušies, visi iet uz dārzu. Elza ar tēti arī dodas palīgā rakt kartupeļus. Tas ir interesanti, viņa atceras, kā pavasarī bedrītēs lika vienu vai divus kartupeļus. Tagad katrā bedrītē ir daudz lielu un mazu brūnu bumbuļu. Un ķirbis izauga no mazas sēkliņas! Un burkāni, bietes, gurķi, tomāti, zirņi - iesēj vienu sēkliņu un re, kas izaug!
Elziņ, par ko tu aizdomājies? - mamma prasa.
Sapratu, ka varēsim svinēt Miķeļus, skolotāja par tiem stāstīja, Elza saka. Ražu esam novākuši, viss ir tik skaisti izaudzis! Pats galvenais ir priecāties par ražu, viņa teica.
Un mēs taču esam priecīgi, vai ne?
Jā, Gusts atsaucas - es priecājos, re, kāds man kartupelis ar degunu!
Vectēvs un tētis smaida. Gudriniece tu, Elziņ, esi, vectēvs saka. Es nudien esmu priecīgs, raža laba izaugusi un jūs esat lieliski talcinieki!
Rīt varēsim braukt uz gadatirgu! Mūsu ķirbis piedalīsies konkursā!
/D.Taurīte 25.09.23./
Attēls veidots, izmantojot Canva AI iespējas.