Punkts uz i

Mazajam Jurim mamma palīdzēja saģērbties. Viņa bija par kaut ko tik ļoti aizdomājusies, ka pirmo no plaukta paņēma cepuri un uzvilka viņam galvā. Tad mammai iezvanījās telefons, un viņa iedeva Jurim bikses, jaku un botas.

   Juris uzvilka bikses diezgan ātri, ar jaku drusku pacīnījās, jo rokas ar piedurknēm sastrīdējās, bet beidzot arī tā bija mugurā. Mamma vēl runāja pa telefonu. Juris pēc vairākiem mēģinājumiem, sviedriem tekot pār pieri, bija sasējis botas.

     Mamma priecīgi smaidīja un rādīja, ka tūlīt beigs runāt un varēs iet ārā. Tūlīt gan nesanāca. Juris vēl paspēja paspēlēties ar mašīnītēm, kuras bija aizķērušās jakas kabatā. Bet tad gan mamma beidza sarunu, un viņi devās ārā.

     Tur pūta ņiprs vējš, kurš rāva lapas no kokiem. Juris kopā ar mammu salasīja lielu, skaistu, kļavu lapu pušķi un devās mājās. Mammai atkal iezvanījās telefons, un Juris ģērbās pats.

Viņš taču liels, pieci gadi! Botas, bikses, jaka un beidzot cepure. Mati bija sasvīduši gluži slapji.

Juris nomazgāja rokas un ar dvieli noslaucīja arī matus, bija redzējis, ka tētis tā dara.

Nu varēja spēlēties. Mamma virtuvē gatavoja pusdienas un bija pavērusi logu, Juris turpat blakus cēla lego pilsētu. Pēc pusdienām abi apskatīja lapas un tad devās atpūsties.

Pamostoties Juris jutās jocīgi - elpot vajadzēja caur muti, un arī šķaudīt vajadzēja daudz.

Mamma sabēdājās - Juri, atkal tu esi saaukstējies!

Un tad viņš atcerējās - vakardien skolotāja mācīja, kā pareizi jāģērbjas, un teica, lai iemāca arī mammām - cepuri  ienākot vajag  pirmo novilkt un ārā ejot, pēdējo likt galvā, kā punktu uz i !

/D.Taurīte 2021./

foto canva.com