Stāstiņš ''Noslēpums''

Stāstiņš ''Noslēpums''

Gimene.pdf


Mates_diena_tautasdziesmas.docx - scenārijs
Zaku_mamma_scenarijs.docx

apsveikumi_MAMMAI_.pdf
Mammai_.pdf
mammai__1_.pdf

Mammai__.pdf


Mandalas_sirdis.pdf

''Mana ģimene"



Noslēpums

Mammīt, man ir noslēpums,
Zināms tik ar brāli mums.
Svētdienā ap astoņiem,
Tad, kad saldi sapņosi,
Abi kopā kūku cepsim,
Puķes vāzēs saliksim,
Kafiju Tev vārīsim,
brokastgaldu saklāsim!
Tad uz pirkstu galiņiem,
Klusiņām klusītiņām,
Iesim tevi modināt.
Mīļi, mīļi mīļosim,
Lielu buču iedosim,
Abi kopā pateiksim -
Tu mums esi mīļākā,
Mamma visā visumā!

/D.Taurīte/

Zīmējums

Māmiņ, es tevi kā saulīti zīmēšu,
Jo tu mani kā saulīte sildi.
Māmiņ, es tevi kā puķi zīmēšu,
Jo tu pati kā puķe ziedi!
Māmiņ, es tevi kā putnu zīmēšu,
Jo tu man kā putniņš dziedi!
Māmiņ, es tevi kā pasauli zīmēšu,
Jo  visā plašajā pasaulē
Tu man esi  vismīļākā!

/D.Taurīte/

Ģimene

Mana ģimene ir manas mājas,
Tētis stiprs kā jumts,
Sargā mūs no pasaules vētrām.
Mamma kā logi visu vēro,
Mīļām un redzīgām acīm.
Ome un opis kā sienas,
Satur mūs visus kopā,
Lai mans brālis un māsa,
Un pats galvenais - es,
Būtu droši, ka visā pasaulē
Nav labākas vietas kā ģimene !
/D.Taurīte/

Tēti —

Tu liels un stiprs,

Tu visu izdarīt vari,

samīļot mani un māsu,

brāli un mammu arī.

Tēti, Tu māki spēlēt,

ar mani visādas spēles,

florbolu, tenisu volejbolu

lego un badmintonu.

Tu māki uzcept gaļu,

un kartupeļus ar olu,

tu gatavo ēdienus gardus,

tos visus es apēst solu.

Tēti, Tu gudrs un strādīgs,

par visu ģimeni gādā,

mēs kopā pļaujam zāli,

un dodamies pastaigās garās.

Tēti, Tu labsirdīgs esi,

kad piekūst man mazās kājas,

uz saviem pleciem nesi,

mēs ātrāk nokļuvām mājās!

Tēti - es mīlu Tevi,

Tu esi visforšākais,

un tāpēc, šai svētku dienā,

Tu esi pats svarīgākais!

/D.Taurīte/

VECMĀMIŅ, KĀ TUR IR?

Tu māmiņai māmiņa esi,
Bet man vecmāmiņa.
Es māmiņai meitiņa esmu,
Bet tev- mazmeitiņa.
Es taču bagāta esmu-
Man divas māmiņas ir,
Un abas es ļoti mīlu.
Es taču bagāta esmu,
Mani divas māmiņas mīl.

(Z. Purvs)

MAMMĪTE - BITĪTE

Mammīt, es Tavs pūpolīts,
Tu mana pienenīte.
Skrienu es kā kamolīts,
Tu līdz kā adatiņa!

Mammīte - bitīte, es Tava puķīte!
Mammīte - bitīte, es Tava puķīte!
Mammīte labiņa - Tu mīļa man!

Rītos Tu man saulīte,
Es naktīs zvaigznīte,
Jo bieži Tevi saucu
Un Tavu miegu jaucu.

Ir naktis garas, tumšas
Bez Tevis - tukšas, skumjas
Pie Tevis maigi kļaujos
Un beidzot miegam ļaujos.
(A. Leine. )

TU MĪĻĀ

Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Es mīlu tevi kā nevienu,
Tu esi manim dārgāka
Par saulīti un baltu dienu.

Tu vienmēr esi labiņa
Un žēlo mani katru brīdi:
Riet saule, aiziet dieniņa,
Bet tu aizvienam silti spīdi.

Pie tevis nāku nākdama,
Vai manim bēdas ir vai prieki,
Tev pieder katra domiņa,
Vai svarīgs kas, vai kādi nieki.

Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Par visu vairāk mīlu tevi —
Man balta dzīves taciņa:
Tu savu sirsniņu man devi.
(Rainis)

MAMMA SAKA

Mamma saka – ak tu viens!
Vai es vainīgs, ka es viens?
Vairāk nekā ūdenskrāsas
gribētu es mazu māsu.
Vairāk nekā košļenes
mazu brāli gribu es.
Mamma saka – ak tu viens!
Vai es vainīgs, ka es viens?
(M. Zālīte)

JĀTIC GRIBOT NEGRIBOT

Vectēvs esot bijis mazs,
Klausījies pat pasakas
Un pa āru skrējis bass...

Tur jau kaķim jāsmejas!

Pastāstīju kaķim to.
Šis neko.

Aizdomas man tomēr bija,
Ka viņš drusku pasmaidīja.
(J. Osmanis. )

MAZĀ BRĀLĪŠA ZIŅA

Kas ir labāks -
mamma? paps?
Abi labi -
paps ir labs,
abi labi -
mamma laba,
lielais brālis
un vēl ABBA,
visi labi,
kad ir abi,
gan es arī būšu
abs!
(Viks. )

ZĪMĒJUMS

Ņemšu un uzzīmēšu
ļoti saulainu dienu:
saule, saule, saule -
mākonīša neviena!

Ņemšu un uzzīmēšu
ļoti priecīgu dienu:
omīte, omīte, omīte
atbrauksi ciemā!

Ņemšu un uzzīmēšu
ļoti laimīgu dienu:
omītei grozā mazs kaķēns
kāri, kāri lok pienu!
(M. Laukmane.)

MĀMIŅU GAIDOT

No darba māmiņa pārnāks drīz,
Es viņu tik ļoti gaidu!
Kas māmiņu istabā ielaidīs,
Kas viņu saņems ar smaidu?
Kas māmiņai atnest krēslu steigs,
Kas viņai mīļus vārdus teiks?
Acīs mirdz priecīgas dzirkstītes:
- Es, es!
(J. Osmanis. )

MĀJA

Te ir mana māja,
te ir mana mamma.
Viņa staigā, pie sevis
dungodama.

Te ir mana māja.
Te ir mans tētis.
Viņš vakaros ilgi
debesi pētī.

Te ir mana māja,
mans brālis un māsa,
mana spēle un lelle,
un mana pasaka.

Te nav vien gulēt,
te nav vien ēst.
Te ir mana ģeogrāfija,
te ir mana vēsture.

(M. Čaklais. )

No rīta es gāju,

Uz maijpuķīšu klāju,

Pār augstiem kalniem,

Pār lauku laukiem.Kad mājās es nācu,

Tad domās pārdomāju,

Kā māmiņu savu

Es šodien sveikšu.Iešu istabā,

Dāvāšu ziedus,

Mīļus vārdus viņai teikšu.

/L.Dzvinko/

Rītā celsies māmulīte,

Manu velti uzies drīz.

Saulīte pavisam glīta

Viņas skatus apzeltīs.
Teikšu:- Tev, tas māmiņ, labā,

Tev šī saule spoži spīd.

Viņa tavu smaidu glabā,

Cels tā mani katru rīt.Tad es arī laba augšu,

gaiša mana taka būs.

Tavos darbos talkā traukšu,

Lai tev rokas nepiekūst,Lai tu saules mūžu vari

Mani dzīvē pavadīt,

Lai ik diena saules stari

Apsveic tevi, māmulīt!

/I.Lasmanis/